Zvaigznes dienas ezotēriskā nozīme.
Arī antroposofiem šī ir nozīmīga diena. R.Šteiners runā par to, ka Ziemassvētku naktī piedzimst Jēzus. Kristus gars ienāk Jēzū 6.janvārī Jordānas kristīšanas brīdī. Tā ir savā veidā Kristus zemes piedzimšana. Antroposofiem Jēzus kristības ir tikpat svarīgs notikums kā Jēzus dzimšana.
Antroposofi ievēro tā sauktās 12 svētās naktis kuru laikā sevī garīgi veic ceļu no Jēzus līdz Kristum. Tiek uzskatīts, ka šajā laikā katrā naktī valda sava zodiaka zīme un šajā laikā ir iespējams pārdzīvot gada notikumus koncentrētā veidā. Arī cilvēka karma atklājas šajā laikā skaidrāk, kā citās gada dienās. Tā laikā no Ziemassvētkiem līdz Jaunam Gadam garīgās pasaules atklāj cilvēka līdzšinējo karmu, gan attiecinot to uz iepriekšējām inkarnācijām, gan arī attiecinātu uz līdz šim nodzīvoto tagadējo zemes dzīvi. No Jaunā Gada līdz Zvaigznes dienai garīgajam skolniekam tiek dots ieskats nākotnes notikumos, gan attiecinot uz nākošajām zemes dzīvēm, tāpat to, kas attiecas uz šo dzīvi un nākošo gadu. Protams, cik dziļi cilvēks spēs savu likteni redzēt, tas atkarīgs no viņa garīgās sagatavotības.
Rudolfs Šteiners par svētajām dienām un naktīm ir rakstijis vairākos savos darbos. Par 12 svētajām naktīm plašu garazinātnisku pētijumu ir publicējis ievērojamais krievu antroposofs Sergejs Prokofjevs: "Gadarite kā iesvētības ceļš "[1] un "12.svētās naktis un garīgās hierarhijas",[2]
[1] Sergei O. Prokofieff, Der Jahreskreislauf als Einweihungsweg zum Erleben der Christus-Wesenheit. Freies Geistesleben GmbH
[2] Sergei O. Prokofieff, The Twelve Holy Nights and the Spiritual Hierarchies. Anthroposophic Press.
