Lieldienas

03. {. 2007.

Lielā visaptverošā gudrība, kas pirmajos kristietības gadusimteņos vēl centā izprast Golgātas mistērijas patieso būtību, pamazām nogrima Rietumpasaules materiālismā. Šis materiālisms attīstījās pamazām. Sākumā vēl vājie, pirmajos gadsimtos pamanāmie materiālisma asni auga lēnām un tikai vēlāk pilnīgi pārņēma visu Rietumpasaules civilizāciju. Tā jau samērā drīz austrumnieciskā reliģiskā doma savienojās ar Rietumu pasaulē izveidojušos valsts ideju. Jau ceturtajā gadu simtenī kristietība kļuva par valsts reliģiju – tas ir, kristietībā ienāca kaut kas, kas vairs nav reliģija.

Tā mēs redzam, ka šajā kristietības sasaistīšanā ar bojā ejošo Romas impēriju jau labi pamanāms topošā Rietumu materiālistiskā pasaules uzkata iespaids. Tai laikā arī radās par Jēzu Kristu priekšstats, kas kristietības sākumā nemaz nepastāvēja – priekšstats par krustā sisto cietēju, par sāpju izmocīto cilvēku, kas mirst neizsakāmās mokās, ko viņam sagādā cilvēki.

Ar to bija noticis pagrieziens kristīgās pasaules uzskatos. Priekšstatā par krustā sisto, sāpju pārņemto Pestītāju, kas valdija turpmākajos gadusimteņos, vairs nebija ietverta Kristus garīgā būtība, bet tikai viņa miesīgi-ķermeniskais tēls. Un jo vairāk sāpju pazīmju tika piešķirtas šim krustā sistā tēlam, - un māksla turpmākajos gadsimtos ar savu lielo spēku centās krustā sisto Pestitāju attēlot kā šādu cietēju, - jo vairāk tika izsēts kristīgi-materiālistisko izjūtu sēklas. Krucifiks iezīmēja pāreju uz kristīgo materiālismu.

Taču šodien, kad ir svarīgi, lai cilvēks par visām lietām pārdzīvotu savas pašas garīgās būtnes augšāmcelšanos, mums īpaši jāuzsver tieši Lieldienu doma. Mums nepieciesama tās pilnīga izprašana. Bet tad ir nepieciešams saprast, ka krustā sistā cietēja tēlā izpaužas Rietumu pasaules ieslīgšana materiālismā, tāpat kā tas ir ar tīri juridiski izprastā pasaules tiesneša tēlu. Mums vajadzīgs Kristus kā pārjutekliska būtne, kā ārpuszemes būtne, kas ienākusi Zemes attīstībā. Mums jāpaceļas līdz šai, varētu teikt, Saules domai, jāizprot, ka ar Golgātas mistēriju cilvēces attīstībā ir ienācis kaut kas, kas nav izprotams ar dabas likumiem, bet gan tikai ar garazinātni, ar garīgās pasaules izziņu. Un pirmais secinājums, ko garazinātne izdara no augšāmcelšanās domas, ir tas, ka arī katra cilvēka mūžīgais gars ir nemirstīgs un neatkarīgs no viņa miesīgās fiziskās būtnes.
Lieldienām mūsu laikā jākļūst par iekšējā pārdzīvojuma svētkiem, kuros mēs svinam sava paša gara uzvaru pār miesu!

R.Šteiners. Lieldienas. Fragments no lekcijas nolasītas Dornahā, Šveicē 1921.g.27.martā.
Tulkojis Jānis Garonskis.

Pilns teksts latviešu valodā atrodams izdevumā: R.Šteiners, "Gadarites garīgie ceļrāži". Izdevniecība RaKa.

« Atpakaļ