Rūdolfa Šteinera nāves atceres gadadiena

27.02.1861. – 30.03.1925.

Rūdolfs Šteiners piedzima 1861.gada 27.februārī Horvātijā, Kralevecas pilsētā (toreiz - Austrijas impērija), dzelzceļnieka ģimenē.

 

Pēc reālskolas pabeigšanas Šteiners saņēma plašu izglītību Vīnes politehniskajā skolā. Viņš guva plašas zināšanas matemātikā, filozofijā, literatūrā un vēsturē.

 

 

21 gada vecumā Šteiners aizsāka savus zinātniskos meklējumus Gētes daiļrades padziļinātā pētīšanā. Gētē viņš saskatīja domātāju, kura uzskati par dabu "tuvināja pārejai no dabas zinātnēm uz zinātni par garu".

 

Šteiners piedalījās Gētes darbu publicēšanas sagatavošanā, Kjuršnera „Vācu nacionālās literatūras” vairāku sējumu izdevuma ietvaros. Viņa komentāros, kādi šajā izdevumā sastopami, var jau pamanīt antroposofijas iedīgļus. Tālāk sekoja virkne zinātnisku publikāciju par Gēti, pēc kurām viņam tika piedāvāta sadarbība Gētes – Šillera arhīvā Veimārā.

 

1891.gadā Rūdolfs Šteiners Rostokas universitātē saņēma filozofijas doktora zinātnisko grādu, bet 1894.gadā tika izdots būtisks viņa darbs - "Brīvības filosofija".

 

1897.gadā Šteiners pārcēlās uz Berlīni, kur sākās viņa sadarbība ar žurnāliem, paredzētiem izglītotas publikas plašākam lokam. Viņš centās iepazīstināt ar savām idejām jau lielāku auditoriju, bet diemžēl pagaidām palika nesaprasts.

 

Savukārt vēlāk sekoja notikums, kurš būtiski ietekmēja tālāko Šteinera likteni. Par viņa grāmatu "Frīdrihs Nīče – cīnītājs pret savu laiku" ieinteresējās teosofi, kuri ielūdza Šteineru nolasīt referātu par Nīči. Tā pirmo reizi Šteiners sajuta interesi par saviem garīgās pasaules uzskatiem. Viņš nolēma publiski uzstāties un darīt zināmus savus garīgās pieredzes rezultātus.

 

Šteiners kļuva Teosofijas biedrības Vācu sekcijas ģenerālsekretārs. No šī brīža (ХХ gadsimta sākums) mēs redzam jau pilnīgi jaunu Šteineru.

 

Viņš nemitīgi darbojās gan kā lektors, gan rakstnieks. Tika izdotas tādas viņa grāmatas, kā "Teozofija. Ievads virsjūtīgā pasaules izzināšanā un cilvēka uzdevums" (1904.g.), "Kā sasniegt augstāko pasauļu atziņas" (1904.g.) un citas grāmatas. Kopējais viņa nolasīto lekciju skaits sasniedz 6000.

 

Savos darbos Rūdolfs Šteiners atklāja cilvēkiem ceļu uz garīgo zināšanu noslēpumiem, izklāstīja kosmoloģiju un cilvēces vēsturi.

 

Viņa lekcijās pulcējās milzīgas auditorijas, viņa grāmatas tika tulkotas daudzās  valodās.

 

Rūdolfs Šteiners visus savus darbus, visas savas publiskās uzstāšanās balstīja uz savu personīgo garīgā redzējuma pieredzi. Vienu no svarīgākajām vietām viņa lekcijās aizņēma hristoloģija, kurās viņš daudzpusēji izgaismoja Kristus nozīmi un Golgatas mistērijas kā centrālo notikumu cilvēces vēsturē.

 

 

Atšķirības Kristus nozīmes izpratnē noveda pie tā, ka 1913.gadā viņam izveidojās domstarpības ar Teosofijas biedrības vadību, kā rezultātā Šteiners ar lielu savu sekotāju grupu bija spiests biedrību pamest. Bet jau tajā pašā gadā Šveicē, Dornahā, tika dibināta Antroposofijas biedrība (Antroposofija - no grieķu val.: ἄνθρωπος — cilvēks un σοφία — gudrība. Tiek uzskatīta par vienu no visvairāk attīstītākajām Rietumu ezotērikas skolām). Ceļot Atroposofu biedrības ēku, tā saucamo „Geteanum”, piedalījās 18 Eiropas tautu pārstāvji.

 

Tajā laikā Šteiners sevi izpauda priekš sevis jaunā sfērā, kuru viņš tāpat izmantoja lai darītu citiem zināmas savas zināšanas. Runa ir par teatrālo mākslu. 1910.g.-1912.g. Minhenē tika iestudētas četras mistērijas - drāmas. Tajās poētiskā formā tika atveidoti to cilvēku likteņi, kuri iet garīgās attīstības ceļu. Drāmu nosaukumi ir: "Iesvētīšanas vārti", "Dvēseles pārbaudījumi", "Sliekšņa sardze" un "Dvēseles atmoda". Blakus tam, viņš izveidoja jaunu mākslas veidu - "Eiritmiju".

 

Savas virsjūtīgās pieredzes laikā viņš izsekoja kustības tendences, kādas norisinās cilvēka organismā runāšanas un dziedāšanas laikā. Eiritmija iekaroja atzinību arī pedagoģijas un medicīnas sfērās.

 

Atroposofijas centrs veidojās kā "Brīva augstākās garīgās mācības skola" un pārtapa par īstu universitāti, kur visu pasniedzamo mācību saturs bija papildināts uz Šteinera garīgo meklējumu bāzes.

 

Rudolfs Šteiners centās biedrībā ienest ne tikai savas garīgās zināšanas, viņš gribēja rīkoties. Pamatojoties uz savām zināšanām, viņš vēlējās pārveidot ne tikai zinātņu dažādos virzienus, bet arī sabiedrības sociālo iekārtu, liekot tās pamatā savu pazīstamo ideju "par sociālā organisma trīsdaļīgumu". Savas garīgās pieredzes rezultātā izprastie kosmiskie likumi un Kosmiskā harmonija Šteineram radīja vēlmi šos likumus un harmoniju pārnest uz cilvēku sabiedrību.

 

1923.gada naktī uz 1.janvāri Geteanuma ēka tika aizdedzināta un pilnīgi nodega. Šteineram un visai Antroposofu biedrībai tas bija milzīgs trieciens. Tomēr jau tajā pašā gadā uz Ziemassvētkiem tika reģistrēta jauna "Vispārējā vai Vispasaules Atroposofijas biedrība", kuras priekšsēdētājs līdz pat nāvei bija Rudolfs Šteiners.

 

Šteinera pēdējais dzīves gads bija ļoti auglīgs. Viņš veidoja jaunā Geteanuma maketu, kuru uzcēla jau pēc viņa nāves. Viņš lasīja lekcijas par medicīnu, zemkopību, mākslu, kā arī par citām zinātnes jomām.

Pat guļošs uz gultas savas slimības dēļ, Šteiners turpināja strādāt pie daudzu tēmu ezotēriskās izpratnes.

 

Par šo Šteinera dzīves laiku Marija fon Sivers-Šteinera teica: "Tā bija varena viņa gara iziešana".

 

Rudolfs Šteiners mira Dornahā, 1925.gada 30.martā.

 

Avots:     http://www.lasitava.lv