Herberts Vitcenmans. Pārdomas par mēnešu tikumiem. Maijs

21. {. 2010.

Maijs (21.aprīlis – 21.maijs) iekšējs līdzsvars kļūst par progresu attīstībā
No godbijības, kas kopību ar citām individualitātēm pārdzīvo kā brīvību, izaudzis uzupurēšanās spēks kļūst par līdzsvara pārdzīvojumu, jo šī uzupurēšanās spēja ļauj pārdzīvot līdzīgo caur līdzīgo, garīgo caur garīgo, indi-vidualitāti caur individualitāti. Šis pārdzīvojums ir jebku-ras izziņas pamatā. Izzinot mēs dodamies ar mūsu pašu garu pie gara, kas dzīvo visās pasaules parādībās. Tas nebūtu iespējams, izzinot tikai caur uztveri, tikai ļaujot pasaules parādībām atspoguļoties mūsu maņās. Tad mēs paliktu ārpus īstenības, kas tad liktos it kā pabeigta bez mūsu gara līdzdalības. Patiesa izziņa papildina uztverto, kam sākotnēji trūkst jebkāda satura, ar idejām un tādē-jādi satiekas ar garu, kas slēpjas aiz uztvertām lietām un fenomeniem. Tā jebkurā patiesajā izziņas procesā īstenība rodas no pieredzes, kas sākumā to slēpj. Tā rodas no līdzsvara pārdzīvojuma, garam tiekoties ar garu. Gūstot no jauna sajūtās zaudēto īstenību, izzinošais cilvēks vienlaikus pārdzīvo paša garīgās būtības piedzimšanu.
No patiesības, kas rodas izziņas procesā, rodas arī pats cilvēks kā garīga būtne, kas pati nosaka savu iz-celsmi un attīstību. Līdzīgā izzināšana caur līdzīgo vei-cina patstāvīgas individualitātes piedzimšanu no gara caurstrāvotām pasaules parādībām. Tāda izziņa rada pa-tieso līdzsvaru.
Tādējādi tā veicina attīstību jeb progresu.
Iespējama meditācija par šāda līdzsvara tēmu ir maza bērna vērošana, kad viņš sper savus pirmos soļus; mēģinājums iejusties bērna izjūtās, kad viņš mācās staigāt, kad māka noturēt līdzsvaru padara iespējamu viņa virzību uz priekšu.

Jūlijas Dobrovoļskas tulkojums
 

« Atpakaļ