02. {. 2007.
Mūsdienās cilveki velta daudz laika un līdzekļus fiziskās veselības aprūpei un uzturēšanai. Dvēseles un gara higiēnai uzmanība tiek pievērsta ļoti maz. Ikdienas mēs sev apkārt redzam daudz neapmierinātus un depresētus cilvēkus, kuri zaudējusi dzīves augstākās jēgas nozīmi nododais bezjēdzīgam dzīves veidam.
Šī raksta nolūks ir sniegt lasītājam ieskatu vienkāršos garīgās higiēnas paņēmienos, kurus pielietojot katrs pats varēs pārliecinaties par to pozitīvo iedarbību. Šie vienkāršie paņēmieni arī neatņems daudz laika bet atgriezīs cilvēkam dvēseles mieru un galvenais, ļaus pārdzīvot savas garīgās saknes visumā.
Vienkāršības labad sadalīsim dienakts gaitu trīss daļās: vakars, rīts, diena. Atsevišķi tiks izdalīta nakts, jo lai izpildītu vingrinājumus naktī ir nepieciešama augstāka ezotēriskā sagatavotība
Vakars.
Ezotēriskajā tradīcijā diena sākas pulkstens sešos vakarā.
Ir labi pārnākot mājās nepārnest līdzi dienas rūpes. Tām vajadzētu palikt ārpuss cilvēka mājokļa.
Pārkāpjot mājas slieksni, domās jāatstāj problēmas un rūpes ārpus sliekšņa.
Labāk ir aizkavēties ilgāk darbā un atrisināt problēmas, nekā tās paņemt līdzi uz māju.
Katrā ziņā ir jaatceras, ka ieteicams ir pavadīt vakaru ar pavisam citām nodarbībām nekā dienu. Tas var būt sports, grāmatas lasīšana, mācības, mājas soļa apkopšana uc.
Jo laiks nāk tuvāk vakaram, jo vairāk ir jāpaliek uzmanīgam.
Tā vakarā nav ieteicams skatīties satraucošas un agresīvas filmas. Nav labi strīdēties un vispār domāt nepareizas domas vai nest sevī negatīvas jūtas. Nekādā gadījumā nelietot alkoholu. Daži domā, ka alkohols palīdz iemigt, jā varbūt, bet miega kvalitāte noteikti būs sliktāka. Cilvēks neaizies tik dziļi gara sferā.
Jāpiezīmē, ka cilvēks kurš pārsvarā nes sevī materiālistiskas dabas domas, viņa dvēseli astralās pasaules harmonijā var salīdzināt ar it kā tukšu kokakolas vai citu plastikas pudeli, kura ir izmesta skaistā ziedu pļavā.
Lai sagatavotos sliekšņa pārejai uz garīgo pasauli, sevi ir šai pārejai jāsagatavo. Vairāk progresējošiem ezotērikas skolniekiem būtu ieteicams nodarboties ar mākslas vingrinājumiem. Citiem paklausīties garīgu mūziku vai palasīt attiecīgu literatūru. Katrā ziņā dvēsele ir jāharmonizē un jāsaved kārtībā, lai tā astrālaja pasaulē nebūtu kā svešķermenis.
Ir ieteicams pirms aizmigšanas atskatīties uz nodzīvoto dienu. Ir labi tādos brīžos sevi uzlūkot kā svešinieku un mācīties atšķirt būtisko no nebūtiskā. Paskatīties uz nodzīvoto dienu it kā no augstāka redzes viedokļa, tā it kā dzīve tiktu vērtēta no mūsu sargeņģeļa. Dienas atskatu vajadzētu veikt atpakaļejošā secībā, t.i., sākt ar notikumiem kuri ir notikuši nepastarpināti pirms gulētiešanas un aiziet pamazām līdz rītam, līdz pamošanās brīdim.
Kādā no turpmākajiem rakstiem, dienas atskata vingrinājums un tā nozīme tiks aprakstīti plašāk. Šeit vienīgi janorāda uz to, ka ar dienas atskata vingrinājumu mēs attīram savu zemapziņu no daudz dažādiem nevajadzīgiem piesārņojumiem, kuri dienas laikā nemanot iezogas mūsu zemapziņā un negatīvi ietekmē mūsu psholoģisko pašsajūtu. Bet vislielākā nozīme ir tam, ka šis vingrinājums, pildīts regulāri dzīves garumā ievērojami atvieglina un saīsina laiku kamalokā laikaposma starp nāvi un nākošo dzimšanu.
Vakara pārdomu svētbrīdī ir labi ar mīlestību un pateicību atcereties sev mīļos aizgājušos tuviniekus. Ir jāstādās šie cilvēki mūsu priekšā, kādā konkrētā dzīves situācijā un tad jāsūta viņiem labas, pateicības pilnas domas uz to sfēru kurā viņi tagad atrodas. Nakts laikā mēs ar viņiem satiksimies un viņi mums palīdzēs rast risinājumu dažai labai sasāpējušai problēmai, jo mirušie parasti redz vairāk nekā mēs!
Mēs arī palīdzam mirušajiem viņu esamības sfērā starp nāvi un jaunu dzimšanu. Bet par attiecībām ar mirušajiem ir iecerēts plašāks raksts tuvojoties mirušo piemiņas dienai.
Aizmiegot ir labi domās versties pie sava sargeņģeļa un uzdot viņam jautājumus uz kuriem mēs gribam saņemt atbildes. Šiem jautājumiem jābūt formulētiem ar sirds izjūtām un mazāk verbāli racionālā formā. Regulāri praktizējot šo vingrinājumu pienāks mirklis, kad civēks pamostoties saņems atbildi uz savu jautājumu. Tas būs kā augstākas gudrības izpaudums, kas līdzinās gaismai un cilvēks, kurs varbūt mēnešiem ir mocijies ar kādu dzīves problēmu, pēkšņi sapratīs: man ir jārīkojas tā! Tas ir apgaismībai līdzīgs stavoklis, kad pazūd visas šaubas par to no kurienes ir nākusi šī atbilde un cilvēkā rodas stingra pārliecība par garīgās pasaules klātesamību un vadību viņa dzīvē. Ezotērikas skolniekam kurš pirmo reizi pārdzīvo šo mirkli, tas paliek vienmēr atmiņā un viņa attiecības ar garīgo pasauli ieiet jaunā pakāpē.
Ir labi sevī uzņemt un aizmigt ar dziļām, garīgām domām. Mūsu domas, kuras mēs paņemam sev līdzi nakts valstībā, naktī tiek pastiprinātas un no rīta atgriežas atpakaļ pie mums.
Tas jau daudz ko nozīmētu, ja mēs iemigtu ar godbijīgu noskaņu un domām: „tagad es dodos uz garīgo dzimteni kur es atradīšos līdz savai pamošanai”.
Ļoti svarīgi ir būt aimigušam pusnakts laikā. Šajā laikā notiek mūsu tikšanās ar Likteņa veidotājbūtnēm. Svarīgi ir nepalaist garām šo tikšanos.
Šie vienkāršie paņēmieni ne tikai uzlabos cilvēka miega kvalitāti, bet arī dienas laikā viņš jutīsies daudz možāks, galvā biežāk dzims radošas domas.
Vārsma, kuru ieteicams meditēt aizmiegot:
„Es iemiegu... Līdz pat atmošanās brīdim mana dvēsele atradīsies gara pasaulēs. Tur viņa satiksies ar manas zemesdzīves būtības vadošo varu, kura atrodas garapasaulēs un apvij manu galvu, tur viņa satiks Sargeņģeli. Un kad es pamodīšos, būs notikusi satikšanās ar manu Sargenģeli. Mana Sargeņģeļa spārni būs piesaistīti manai dvēselei.”
Rīts
Rīta noskaņa vistiešākā veida ir saistīta ar vakaru un nakts miegu.
Naktī mēs atradāmies Garapasaulē kur mums ir bijušas vairākas nozīmīgas satikšanās. Tur mēs bijām kopā ar cilvēkiem ar kuriem esam karmiski saistīti šajā zemesdzīvē. Tad esam satikuši savus aizgājušos piederīgos. Un mums ir bijusi satikšanās ar savu sargeņģeli ar kuru kopā mēs vēlreiz esam pārlūkojuši savas šīs dotās zemesdzīves uzdevumus, un kā tā (dotā zemesdzīve) iekļaujas daudz plašākā atkārtoto zemesdzīvju kontekstā. Nakts sfērā mēs saņemam jaunus impulsus dienas darbiem. Cik svarīgi ir to visu paņemt sev līdzi atgriežoties no rīta!
Protams, skeptiskais prāts var to, kas te minēts apšaubīt un teikt: „es neko tādu nepiedzīvoju”.
Tādam skeptiķim var būt taisnība. Pirmkārt, dzīvojot materiālistisku dzīves veidu, neievērojot garīgās higiēnas norādījumus sevišķi vakarā , šāds cilvēks nakts laikā paliks piesaistīts zemes fiziskajai sfērai. Tad nakts laikā viņš būs palicis saistīts ar savām dienas domām un problēmām. Nakts svētība būs viņam gājusi secen.
Arī garīgi orientēts cilvēks var iebilst par to, ka viņa nakts sfēras pārdzīvojumi ir tālu no augstāk aprakstītā. Tas nebūs gluži tā. Katram no mums ir gadījies pārdzīvot īpašus rītus, kad pamostoties ir neparasti gaišas un svētīgas sajūtas, kaut arī nekādas atmiņas par naktī pārdzīvoto nav palikušas. Te nu ir jānorāda uz to, cik ļoti ir nepieciešams izkopt un attīstīt šos gaišos brīžus un padarīt aizvien apzinīgāku nakts svētuma izjūtu. Tālāk tiks doti daži praktiski padomi.
Jāatzīmē, ka mūsu iztēle un domas cilvēka „es” izveido astrālajā ķermenī, un tālāk tās nonāk tā sauktajā ēteriskajā jeb dzīvības ķermenī. Taču nakts laikā cilvēka fiziskais un dzīvības ķermenis paliek gultā, bet astrālais ķermenis un tajā mītošais „es” atrodas Garapasaulē un domu un tēlu veidošana dzīvības ķermenī tiek uz laiku pārtraukta. Bet ir viens īpašs moments, kad pārdzīvoto naktī var aiznest līdz dienas apziņai, un tas ir pamošanās brīdis, ja vien cilvēks ir gatavs to pareizi pārdzīvot.
Pamošanās brīdis ir viens no svarīgākajiem notikumiem cilvēka dzīvē. No rīta atgriezoties no Garapasaulēm fiziskajā pasaulē cilvēks iziet cauri vairakām sferām. Šajā brīdī ir svarīgi strauji nesaraut saikni ar nakts pasauli. Apzinoties to, ka esam atpakaļ, pirmais, kas ir jādara, ir jāpalūkojas atpakaļ, ir sev jājautā: „no kurienes es esmu tiko atgriezies?”. Šajā mirklī var pārdzīvot apzinātu tikšanos ar augstākām garīgām būtnēm. Pēc šo būtņu rakstura var noteikt, kas viņas ir. No kāda gaismas tēla var nākt sargajošas izjūtas. Tā būs bijusi tikšanās ar sargeņģeli. Cita būtne izstaros augstu zemesdzīves gudrību. Tas būs kāds no mums dārgajiem aizgājušajiem, kas dod padomu dzīves uzdevumu veikšanai. Šis īpašais brīdis ir tas, kas ļauj mums pārdzīvot reālu, apzinīgu tikšanos ar garapasaules būtnēm.
Ir jāpakavējas šajā pārdzīvojumā, ir jāļauj viņam „izskanēt”. Ienākšanai zemesdzīves pasaulē jābūt pakāpeniskai. Un tikai tad var lēnām atvērt acis.
Diemžēl mūsu civilizācija ir daudz darījusi, lai cilvēkam atņemtu šo nakts svētuma pārdzīvojumu. Mostoties pēc modinātāja zvana, ar smagām domām par dienā sagaidāmajām problēmām uzreiz izlecot no gultas cilvēka gars pārdzīvo šoku, kas laika gaitā noved pie nervu un miesas slimībām. To pārnestā nozīmē var salīdzināt ar dzemdībām. Tā vietā lai katru rītu no jauna normāli piedzimtu no Garamātes klēpja, cilvēks ienāk šajā pasaulē caur „spontāno abortu”, traumatiski un garīgi neiznēsāts.
Ir noderīgi atcerēties, ka pēc pamošanās saikne ar Garapasauli pastāv vēl apmēram stundu. Tapēc šajā laika ir jāveic savs ierastais rīta rituāls – meditācija. Katrs to veiks savā veidā, atkarība no tās ezoteriskas tradīcijas kurai lasītājs pieder. Šī raksta ietvaros varētu dot tikai vispārīgas norādes.
Jaiekārtojas ērti vietā, kurā neviens netraucē. No paša pamošanās brīža līdz pat meditācijas beigām galvā nedrīkst būt domas, kas saistās ar dienas rūpēm. Tad lēnām jāiegremdējas meditācijas saturā. Tas var būt mantrisks izteiciens vai simbolisks bilžu tēls. Meditācijas ilgumam jābūt pēc izjūtas. Meditācijas beigās kādu laiku ir jāiegremdējas pilnīgi tukšā apziņā. Svarīgi ir visa procesa laikā nepazaudēt skaidru apziņu, t.i. neiemigt un neļaut domām nekontrolēti klejot fantāzijās. Meditējot noteikti jāievēro regularitāte.
Cilvēks kurš regulāri meditē, zinās teikt, kādi spēka avoti slēpjas rīta meditācijās.
Diena
Dienā skrienot un darbojoties cilvēks kļūst it kā kāda mehanisma detaļa. Viņam bieži nav ne savas „es” izjūtas, ne arī savas brīvās gribas. Viņš vienkārši mehāniski pilda savu pienākumu. Var aizdomāties tālāk un sacīt – paša cilvēka nemaz vairs nav, - jo ja nav cilvēka es-apziņa, nav arī paša cilvēka, ir tikai kāds automātam līdzīgs radījums. Diemžēl šāda pieeja dzīvei, mehanisks darbs, pēc darba izklaides ar alkoholu, tas viss ar laiku noved pie tā, ka cilvēks gandrīz vairs nav spējīgs atpakaļ atgriezties pie sava garīguma. Garīguma izjūta viņam ir sveša.
Lai pretotos šī laikmeta materialisma garu ietekmei, ezotērikas skolniekam ir ieteikts bez vakara un rīta meditācijas, iekārtot pavisam īsu laika sprīdi dienas vidū, kad viņš savām domām piešķir pavisam citu virzienu, nekā pārejā dienas laikā. Ja ilgāk nav iespējams, pietiek ar dažām minūtēm. Tikai šajā laikā ir jāsasniedz stavoklis, kad uz īsu brīdi it kā pazūd dienas apziņas stāvoklis, t.i., cilvēks it kā atslēdzas. Šis brīdis var sekot mantriskas meditācijas noslēgumā. Galvenais ir: iegremdēties uz īsu brīdi gara sfērā. Bet nevajag pārspīlēt. Aizmigt gan nevajadzētu.
Ezotērikas skolnieks, kurš regulāri izpildīs šos vingrinājumus, zinās teikt, kas par atspirdzinājuma avotu te slēpjas. Dienas otrā pusē cilvēks var justies gandrīz tikpat spirgts, kā rīta cēlienā.
Noslēgumā vēl daži kopīgi norādījumi.
Dažās nopietnākās ezotēriskās tradīcijās vienai diennaktij paredzētās meditācijas ir divdaļīgas vai pat trīsdaļīgas. Meditēt jāsāk ir vakarā. Tad naktī šis process turpināsies Garapasaulē un no rīta to var padarīt apzinīgu un papildināt rīta meditācijas laikā. Ja meditācija ir trīsdaļīga, tad noslēgums būs dienā.
Meditējot ir svarīgi ievērot regularitāti. Nav labi meditēt tikai tad kad ir noskaņojums to darīt, jo meditācija nav tikai vienpusējs process kurā piedalās meditētājs viens pats. Katrā pareizi veidotā meditacijas procesā piedalās arī garīgas būtnes. Katra meditācija ir satikšanās ar šīm būtnēm. Ja netiek ievērota regularitāte, tad ar laiku izveidojas situācija, kad šīs būtnes uz tikšanos vairs neierodas. Svarīga ir arī dvēseles noskaņa. Tai jābūt ir godbijīgai un svinīgai. Godbijīga noskaņa atbilt tai astrālas pasaules daļai, kurā mīt šīs augstās Garabūtnes. Tāpēc godbijīga dvēseles noskaņa rada tām piemērotu vidi. Negatīvas sajūtas tās atgrūž.
U.Saveļjevs
Pārpublicēts no žurnāla „Mistērija”, 2004.g.oktobris
« Atpakaļ
