Dvēsele dzīvo plaušās,– kaut ko emocionāli uztverot, acumirklī mainās elpošana.
Kāda lomu organismā ir plaušām? Ikviens iemiesojas ar pirmo elpas vilcienu, pirmo kliedzienu, jo tikai tajā mirklī, kad bērns pirmo reizi iekliedzas, viņa astrālais ķermenis pilnīgi savienojas ar ES, bet ar pēdējo izelpu cilvēks aiziet garīgajā pasaulē, atstājot šo zemi.
Plaušas cilvēku savieno ar pasauli, zemi, kurā viņš piedzimis. Plaušas ir Zemes elements, nevis, kā varētu domāt, Gaisa elements. Ne tikai tāpēc, ka plaušās ir viszemākā ķermeņa temperatūra (apmēram 35,5 grādi) un arī ne tamdēļ, ka plaušas organismu nepastarpinātā veidā saista ar pasauli. Plaušas ir Zemes elements tāpēc, ka visi dzīvie organismi izelpo CO2 – oglekļa oksīdu. Ogleklis piedalās kaulu vielmaiņā, tas sastopams arī kaļķī. Plaušas ir Zemes elements arī tādēļ, ka tās pašas nekustas; starpribu muskulatūra un diafragma kustina plaušas. Arī Zeme pati nekustas. Tāpēc tie, kuri prot labi kustināt diafragmu (tā parasti elpo vīrieši), retāk saslimst ar plaušu kaitēm.
No antropozofā viedokļa raugoties, plaušas pārstāv ritmisko sistēmu, jo visu laiku atrodas ieelpā un izelpā. Tas nenozīmē tikai ieelpot gaisu; jāatceras, ka ieelpojot dziļāk saistās augstākie būtības locekļi: ES jeb Dieva dzirksts, astrālais ķermenis ar zemākiem būtības locekļiem (ēteriskais jeb dzīvības ķermenis ar fizisko ķermeni).
Iztēlojieties šūpoles! Arī cilvēki visu laiku šūpojas, un plaušas (ritmiskā sistēma) ir pa vidu: augšā – nervu, maņu sistēma, apakšā – vielmaiņas locekļu sistēma. Ritmiskā sistēma atrodas starp divām polaritātēm, tuvāk aukstumpolam (nervu, maņu, apziņas sistēmai). Tātad elpošana tuvāka apziņai un arī astrālajam ķermenim.
Nervu un maņu sistēma, iekaisumprocesi (līdz plaušu karsonim, pleirītam, tuberkulozei utt.);
8 plaušas vidū (ritmiskā sistēma);
vielmaiņas un locekļu sistēma, mineralizācija, aknas. Astma. Sklerotiskais tips.
Plaušas nepārtraukti šūpojas un tāpēc tās ir merkuriālas – pārvietojas no viena pola uz otru un uzdod toni sirdij, kas savukārt maina apakšējo polu – pulsu, asins ritmu. Uztraukumā cilvēki mēdz elpot seklāk un ātrāk, rezultātā mainās vielmaiņa utt. Elpojot mainās arī muguras smadzeņu šķidrums, tas ritmiski paceļas un nolaižas.
Plaušas var salīdzināt ar koku: deguna nervu gali ir saknes, balsene un traheja – koka stumbrs. Bronhu zari atbilst koka zariem, un alveolas ir lapiņas (alveolas tiešām ļoti līdzinās lapiņām!). Koki no plaušām atšķitas tikai ar to, ka tie uzņem ogļskābo gāzi un atdod skābekli, bet plaušas ieelpo skābekli un izelpo CO2. Nenoliedzami, tas ir apgriezts koks un apgriezts process, taču kā viens, tā otrs caur elpošanu saistās ar ārpasauli.
Arī slimības šūpojas, tāpēc nav jābrīnās, ja pēc bronhīta iespējams saslimt ar astmu – bronhīts vienkārši ir aizšūpojies pretējā polā, tātad šūpošanās bijusi pārāk augsta. Diemžēl, jo smagāka saslimšana, jo lielāka šūpošanās amplitūda.
Zeme, melanholija un plaušas
Aplūkosim plaušas no embrioloģijas viedokļa!
Plaušu slimības izteiktas tikai tiem, kuriem vājā vieta ir Zemes elements, un rodas no embrionālajā attīstības periodā vājāk attīstītām plaušām.
Zemes elements pēc temperamenta atbilst melanholiķim. Melanholiķim ir līka mugura, nolaista galva, viņš noslēdzas sevī, jo ārpasaule nemaz tik ļoti neinteresē. Šie ļaudis baidās no drūzmas, bieži vien viņiem piemīt bailes arī no telpas. Zemes elementam raksturīga bada izjūta. Tā visvairāk izpaužas bērnībā, vēlākajos gados tiek apslāpēta. Īsta, melanholiska bada sajūta ir saistīta ar plaušām. Ja plaušas normāli attīstītas, plaušu slimības parasti daudz neskar. Melanholiķis ir tik ciets, ka astrālajam ķermenim un ES viņā grūti ienākt, šis cilvēks ir kā ietērpts kažokā, smagnējs, mazkustīgs un blīvs, liekas, pie viņa kājām ir atsvari.
Plaušu slimības temperamentu nevar mainīt, jo tas ir iedzimts un iedzimst atbilstoši plaušu attīstībai embrionālajā attīstības posmā (astma, alerģija un tuberkuloze rodas tādēļ, ka embrija plaušas nav pietiekami attīstījušās). Ja temperamentam atbilstošās plaušu slimības neārstē, tās var pāriet psihiskās kaitēs. Tomēr par mierinājumu var uzskatīt to, ka melanholiķi instinktīvi jūt, kā sevi ārstēt: ēst vairāk augļu vai iedzert kādu mēriņu. Jāatceras, ka nav viena temperamenta cilvēku, parasti ir vismaz divu temperamentu sajaukums. Ja embrijam bijusi traucēta plaušu attīstība, tomēr paliekot līdzsvarota, šim cilvēkam piemīt pašapziņa.
Virzoties uz sklerotisko Zemes polu, ļaudīm piemīt izteikta kārtības sajūta, bet, kļūstot pedantiskiem, zūd fantāzija (pat sapņos). Uzvedībā sāk veidoties psihopātiski stereotipi, piemēram, spaidveidīga domāšana. Tad var palīdzēt uzturā lietoti augļi un alkoholiski dzērieni.
Ja slimības virzās uz iekaisīgo polu (iesnas, angīna, faringīts, bronhīts, kakla sāpes, pat plaušu tuberkuloze), cilvēks ir vieglprātīgs, dzīvi uztver nenopietni, izskatās jaunāks par saviem gadiem, bet sliktākajā gadījumā viņa domas ir svaidīgas, kas jau ir psihisks simptoms.
Slimība pati veido raksturu, piemēram, tuberkulozes slimnieki ļoti vieglprātīgi izturas ne vien pret savu slimību, bet arī pret visu dzīvi.
Astmu parasti raksturo mineralizācija; astrālais ķermenis ieķēries fiziskajā un ēteriskajā ķermenī. Smadzenēm mineralizācijas process ir vēlams, jo domai jābūt skaidrai, loģiskai, izkristalizētai, bet plaušās tas nozīmē tuvošanos Zemei. Slimojot ar tuberkulozi, notiek pretējais.
Ko nozīmē plaušu slimības
No kā tās rodas?
Tās nerodas tāpēc, ka plaušās iekļuvuši mikrobi! Patiesībā ikviena slimība nozīmē, ka saslimušais ar kaut ko nav mierā, viņu kaut kas satrauc.
Plaušas atrodas starp smadzenēm un aknām (arī smadzenes elpo,– ar domu palīdzību veidojas priekšstati, ko redz ar maņām, un tie noenkurojas plaušās). Tātad starp domām un elpošanu ir ciešs sakars, tāpat kā stap jūtām (ne velti minēju, ka iekaisums rodas, ja kaut kas nav kārtībā ar emocijām.) Tāpat plaušām ir ciešs sakars ar domu veidošanos un priekšstatiem. To, kurš priecājas par dzīvi, ir apmierināts, nepiemeklē plaušu slimības un arī kakls nesāp. Visvairāk slimo tie, kuri ieciklējušies uz noteiktām lietām.
Plaušu saslimšana vēsta, ka slimniekam kaut kas dzīvē jāmaina. Plaušu karsonis nozīmē vielu maiņas pola pacelšanos uz augšu; tur, kur jābūt gaisam, ir ienācis ūdens, tātad vielu maiņas process vairs neatrodas savā vietā. Savukārt astmu izraisa mineralizācijas procesa nolaišanās uz leju. Mikrobi plaušās iekļūst iekaisuma procesa rezultātā un ķer vājāko vietu.
Plaušu slimības ārstē dažādi.
Astmai nav izteiktu robežu, tāpēc jālieto daudz citrusaugļu ar spilgti izteiktu robežu: biezu mizu, baltu mīkstumu un atdalītas plānās daiviņas. Protams, vēl ir daudz citu zāļu, bet pamatdoma ir tāda, ka astmas gadījumā no mineralizācijas pola jāizkustina Zemes elements, lai tas kļūtu vieglāks, un to dara ar kvarcu vai dzelzi. Astmas slimniekiem vēlams apgūt runas mākslu, jāprot vadīt elpu. Jālieto nātru preparāti, lai būtu garā stiprs, nešaubīgs, ass kā nātre ar taisnu stāju, pašpārliecinātību. Labi palīdz arī eiritmija.
Plaušu karsoni neiesaka ārstēt ar antibiotikām, jo tad process tiek paildzināts, izvēršas par hronisku. Bez tam caur to pieslēdz mineralizācijas procesu un panāk astmas pievienošanos. Tā kā astma sevi ārstējot, cenšas izsaukt iekaisīgo procesu, tā kļūst par hronisku kaiti. Protams, šajā gadījumā nedrīkst baidīties, jo bailes slimību tikai saasina. Ārstējot plaušu karsoni, antropozofijā lieto Merkūram atbilstošu homeopātiju, jo tas līdzsvaro. Labi palīdz aknu apvidū uzklāta alvas ziede. Bieži vien plaušu karsoni ārstē ar biezpiena apliekamajiem.
Klepus aicina iemācīties atbrīvot negācijas, toskait dusmas.
Plaušu slimību gadījumos labi palīdz sīpoli un mārrutku apliekamie (ja tūlīt sāk). Iekaisumu gadījumos (bieža angīna) jābūt siltām pēdām.
Plaušu ārstēšanā ārsti antropozofi lieto pelnu preparātus. To pamato tā: lai cilvēks sevi pārveidotu, viņam pašam jāmainās. To viņš nespēj, tāpēc lieto pelnu preparātus, jo pelni gājuši caur uguns elementu sadegot un vienmēr atceras, ka ir deguši. Pelni ārstēšanas sistēmai piesaista Dieva dzirksti. Pelnu terapija jālieto vismaz 6 mēnešus ar vairāku gadu pauzēm.
Uguns elements atdzīvina Zemes elementu, tāpēc bieži palīdz arī ingvera apliekamie nieru rajonā (nieres ir gaisa elements): sarīvē ingvera sakni, uz ādas uzklāj auduma gabalu (lai tā neapdegtu), virsū – ingvera putriņu, apsedz ar siltu pārklāju; kakla sāpju gadījumos dzer ingvera uzlējumu. Ingvera apliekamie liek sevi atlaist (piemēram, slimojot ar astmu). Sildoša komprese (vara ziedi, sinepju, mārrutku, ingvera kompresi, nefrīta apliekamos) nieru apvidū atbrīvo astrālo ķermeni; cilvēks relaksējas, kas ir ļoti svarīgi, jo tad notiek izelpa bez spazmām, un astma pilnīgi pāriet.
Plaušu slimnieks dzīvo starp ilūzijām un uzmācīgām ildejām, nespējot atrast līdzsvaru,– viņš ir fiksēts vienā vai otrā polā, tāpēc plaušu kaites ārstē ar Merkūra (dzīvsudraba) preparātiem. Tādēļ palīdz arī inkarnēšanās (līdzsvara) terapija. Var individuāli parakstīt dzelzs preparātus, svina, silīcija preparātus. Merkūram ir liela nozīme, jo tā enerģija slimnieku ārstē, bet parasti pieslēdzas naktī, kad viņš guļ, tāpēc no rīta slimnieks jūtas labāk. Visas slimības (tāpat kā Merkūrs) svārstās; svīšana ir izelpošana, temperatūra – ieelpošana.
Ārstēšanā var izmantot pūšamos instrumentus (pievērš uzmanību elpošanai). Bailīgajiem ieteicami dzelzs preparāti, kas piešķir Marsa spēku. Tieši tāpēc ārsti respektē nātres. Bailīgie nespēj pateikt nē, taču to stimulē nātre, un cilvēks kļūst pašpietiekams. Lieto arī ozola mizu, jo tajā ir daudz dzelzs preparātu un kalcija.
Visas slimības sākas ritmiskajā sistēmā, sirds un plaušu līmenī. Ja sirds un plaušas netiek galā, aiziet vai nu uz vienu vai otru polu, līdzsvars izjūk, un sākas slimība, sākumā tikai ēteriskajā līmenī.
Ja somatiskas saslimšanas cēlonis meklējams garīgajā pasaulē, tad psihiskas slimības cēlonis rodams fiziskajā. Psihiska saslimšana norāda, ka kāds no orgāniem – nieres, plaušas, sirds vai aknas – nepareizi attīstījušās embrionālajā periodā.
